ERASMUS #42 – Tas arī viss, Somija!

februāris 3, 2010, ievietoja Aigars

Teju divi mēneši kopš mana pēdējā ieraksta par Somiju, laiks pielikt punktu. Šodien uzrakstīju neoficiālo gala „atskaiti” savai bijušajai darba vietai – LLU žurnālam „Plēsums” (neko jaunu nepateicu, bet vienalga – izstādē Skola 2010 apmeklē Latvijas Lauksaimniecības universitātes stendu un palasi!), pie viena tad uzrakstīšu par trijām pēdējām lietām – aizbraukšanas epopeju, kredītpunktu pārskaitīšanas būtību un īso rezumē par iegūto un turpmāko pieredzes izmantošanu.

Aizbraukšana

Prāmja biļetes biju nopircis uz sestdienu, taču pēdējā nedēļa Somijā mani iepriecināja ar -30 grādu salu naktī (somu -30 ir „patīkamāks” nekā mūsu -30, jo gaiss ir šķietami sausāks). Bažījoties par auto iedarbināšanu pēdējā brīdī, katru dienu centos to ieslēgt un „izkustināt” vairākus kilometrus.

Lielākoties viss notika pēc plāna, taču trešdienas, 16.decembra vakarā tas vairs nesanāca, auto negribēja startēties… Pie siltas tējas izlēmu – mašīna jau šovakar jāstumj uz tuvējo autostāvvietu „sasildīties” (šāds „plāns B” bija jau iepriekš); paralēli tam sazinājos ar Tallink, kuri krīzes laikā kļuvuši ļoti pretīmnākoši – piedāvāja prāmja biļeti no sestdienas uz ceturtdienu pārcelt bez papildus komisijas maksām. Par šo maiņu piemaksāju vien 10 EUR, jo konkrētajā laikā prāmis bija dārgāks par sestdien ieplānoto – būtībā sanāca „pa nullēm”, jo tos 10 EUR es tāpat būtu divu dienu laikā „noēdis”. Aizbraukšanas rītā auto stāvvietā (tā bija ar stiklotām sienām un naktī aizvērtiem vārtiem, tādēļ arī siltāka par, piemēram, Alfas vai Dominas variantiem) bija tiktāl sasilis, ka varēju to iedarbināt bez problēmām. Vienīgais brīdis, kad turpmāko 14 stundu laikā auto motors tika izslēgts, bija uz prāmja.

Pāri dīķim no Tallinas uz Helsinkiem savā dzīvē braucu jau sesto reizi, taču pirmo reizi ar divus gadus vecu prāmi. Bet ne jau vecums galvenais. Galvenais ir skats, kas pavērās:

Kredītpunkti, saskaņošana

Braucot mājās, somu universitātes vadība neiedeva nekādus nozīmīgus dokumentus. Taču tos janvāra sākumā saņēmu kā pasta sūtījumu. Ar šiem papīriem devos uz LLU Ārlietu daļu, kur aizpildīju apmaiņas studenta anketu, papļāpāju par turpmāko rīcību un devos pie savas programmas vadītājas. Šobrīd process vēl nav galā, taču turpmākais būtībā ir programmas vadītājas uzdevums – lai manā sekmju grāmatiņā neparādītos neieskaitītas atzīmes vai citi nejaukumi.

Svarīgi, ka jau pirms aizbraukšanas uz Somiju biju sakārtojis visus dokumentus un salīdzinājis priekšmetus tā, lai atpakaļ Latvijā nebūtu jāmācās paralēli kāds nepielīdzināts priekšmets. Uz vietas papildus vēl paņēmu krievu valodu, ar kuru esmu „uz jūs” (taču galā tiku) un beigu beigās izrādījās – kredītpunkti pietiek arī trešdaļai no ceturtā kursa pirmā semestra. Pats galvenais, ka izdevās nokārtot ekoloģiju – mūsu programmas studentu lielo klupšanas akmeni. Līdz ar to, nākamā gada pirmais semestris man būs kārtējā „muļķa laišana” – sešu priekšmetu apgūšana un paralēla bakalaura darba rakstīšana (starp citu, jau esmu domājis par tēmām un dažas ir visai ok ).

Verdikts

No sākuma nedaudz skumu, ka neieguvu nevienu no piedāvātajām “prakses” vietām Somijā, taču tad sapratu – šeit Latvijā ir gana daudz vietas un iespēju tur iegūtās zināšanas izmantot praksē. Un kurš gan cits, ja ne atgriezušies apmaiņas studenti šo valsti mainīs? Mainīs sabiedrību, mainīs attieksmi, ietekmēs procesus.. Varu droši teikt, ka Somija ir audzinājusi patriotismu un mīlestību pret vietu, no kuras tu nāc!

Četru mēnešu laikā es nešaubīgi esmu ieguvis visu, ko vēlējos iegūt – nelielas akadēmiskās zināšanas, dzīves pieredzi, patstāvīgumu, plašāku pasaules uztveri. Taču mājās devos ar prieku. Ar prieku un vēlmi sākt Latvijā ieviest šeit piedzīvoto un redzēto. Ir vairākas idejas, bet tās drīzāk veidošu kopā ar citiem entuziastiem. Ar vienu no viņiem tikšos jau šodien.

Jolita [LT], Miisa [FI], Anni [FI], es [LV]

Taču Somijā es noteikti atgriezīšos un gan jau es lielā mērā balstīšos uz tur gūto pieredzi. Jau šovasar būšu atpakaļ – ciemoties pie draugiem, senāk iegūtajiem paziņām, gremdēties atmiņās un pie viena apmeklēt U2 koncertu Helsinkos.

Un varbūt.. VARBŪT (!!!) izdomāšu arī nākamruden doties uz kādu ārzemju vietu – pēdējos mēnešus mācīties, piemēram, Vācijā vai varbūt Islandē… Laiks vēl ir, vēl var pieteikties!

Veiksmi jums un paldies tiem, kas lasīja!

P.S. Ja ir kādi jautājumi par studijām ārzemēs, droši raksti – aigars [at] ievins [punkts] lv !