ERASMUS #35 – Kāpēc doties mājās?

novembris 9, 2009, ievietoja Aigars

Šajā nedēļas nogalē pabiju pie pāris foršiem somiem (un Somijas latviešiem). Parunājām par dzīvi, par vietējo poliktiku, ikdienu. Ar Jāni parunājām par LLU, par ārzemnieka dzīvi Somijā, par dažādiem sīkumiem. Nākamnedēļ došos spēlēt basketbolu uz Helsinkiem. Savukārt Tomass mani pavadāja apkārt pa Helsinkiem, parādīja lietas un vietas, kuras tūrisma bukletos nerāda. Somijā tiešām ir forši. Viņi dzīvo pēc principa, ka kaut ko jādara tikai, ja to ir vērts darīt, nevis „pamēģināsim, paskatīsimies kā sanāks…”, un tas arī atspoguļojas dzīves kvalitātē.

Un tomēr – šodien pasūtīju biļetes uz Latviju. Atpakaļ, pavisam un galīgi. Decembra otrā puse – 19.datums ir mana pēdējā diena šeit. Kāpēc nepalikt te? Pirmkārt jau, Latvija ir Mājas, ģimene (kura nereti mani kaitina ), draudzene, draugi. Nu – Mājas ar lielo burtu. Otrkārt, lai vai cik debila situācija būtu politikā, ekonomikā un sociālajā jomā (kā arī daudzās citās), tur tomēr ir labi. YouTubā pie Welcome To My Country video ārzemnieki komentē cik mums ir skaisti. Un tā jau arī ir – mēs nenovērtējam Saulkrastu Saulrieta taku, Ventas rumbu, Daugavas lokus, Rundāli, Valmieru, Liepāju, Cēsis… Ir miljons lietas, kuras mēs varētu uzskaitīt. Miljons lietas, kuras mēs uzskatām par sīku un pašsaprotamu sū*u.

Šķiet, visur citur ir labi, tikai ne pie mums. Brīžiem šķiet, ka latviešiem kā tādiem trūkst sava pašlepnuma. Kāpēc franči var lepoties ar eifeļa torni un vīniem, angļi par braukšanu pa nepareizo ielas pusi vai romieši par saviem viaduktiem? Ar ko mēs esam sliktāki?

Tā vietā mēs pīkstam par dārgākajiem tiltiem (piezīme – tilta + estekāžu izmaksas kopā sastāda to brēcamo ciparu), nacionālajām bibliotēkām (nu un, ka tur visapmeklētākais būs 12.stāvs (skatu laukums)?) un citām sliktajām lietām. NU UN? It kā no tā kaut kas mainītos, it kā pēkšņi tilta nauda atnāks atpakaļ, it kā pēkšņi Parexa investori atkal noguldīs Latvijas miljardus savos kontos.

Nepārprotiet – es nevienam Īrijas vai Kanādas dzīvotājam nesaku, ka ir jāatgriežas. Jo labāk – palieciet tur un turpiniet pukstēt, ka „vot Īrijā ir…”; man jo vieglāk, darba intervijās nebūs tik liela konkurence.