ERASMUS #19 – Tautu dažādība

September 24, 2009, ievietoja Aigars

ERASMUS sniedz iespēju apmaiņas studentam ne tikai mācīties ārzemēs pēc citām tradīcijām un principiem, bet arī pilnvērtīgi izjust svešu kultūru (jo, būsim godīgi, pat nedēļu ilgā ceļojumā nevar pieredzēt to, ko izjūt ilgāku laiku atrodoties vienā valstī). Šovakar – par atšķirīgajām rasēm Somijas ikdienā.

Kad tu Rīgā pēdējo reizi redzēji melnādaino? Mulatu? Āzieti? Somijā šādi cilvēki ir ikdiena. Un, ne tikai pašos Helsinkos, Espoo vai Vantaa (principā – viena liela pilsēta bez robežām), bet arī nostāk no galvaspilsētas. Viņi dzīvo ne tikai Tamperē vai Turku, bet arī mazajās pilsētās, piemēram manā miestā Hyvinkaa.

Vjetnamiešu kungs ar kundzi lielveikalā

Dati liecina, ka Somijā ir tikai 2,5 % citu valstu pilsoņu, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Diemžēl man neizdevās atrast cik liels ir par Somijas populācijas kā tādas ir iebraucēju skaits, taču tas arī nav būtiski – būtiski ir tas, ka viņi vienveidīgajā somu kokteilī ir pamanāmi (kaut gan pieņemu, ka, piemēram, Francijā vai Apvienotajā Karalistē viņi ir vēl vairāk, vēl dažādāki un vēl uzkrītošāki). Vismaz sākumā dažādi „ne vietējie” man ļoti krita acīs; tagad jau tā ir kļuvusi par normu.

Parakājoties pa finlandforum.org (forums par Somiju ārzemniekiem), nereti var atrast informāciju par ārvalstu pilsoņiem, kas apprecējušies vai dzīvo kopā ar kādu Somijas pilsoni. Un tā nu šiem ārzemniekiem jāmeklē darbs, kas sludinājumu sadaļā nereti ir bērnu pieskatīšana. Vai jūs savu mazo atstātu turcietes vai mozambikāņa pārziņā? Diez vai…

Te ir zviedri (šajā valodā runā 5,49% no populācijas) – bet viņus uzskata par savējiem. Tā kā somi pārzina zviedru valodu diezgan labi un abas nācijas ir visai tuvas arī kultūras ziņā, viņi īpaši neizceļas.

Te ir krievi. Lai arī pēc datiem krievu valodā runā „tikai” 0,8% no Somijas 5,3 miljoniem iedzīvotāju, piemēram, Tamperes lidostas stāvvieta ir pārpildīta ar mašīnām ar slāvu numura zīmēm. Slāvi te pārvietojas pa pilsētām, braukā ar savām slāvu mašīnām un ēd savās slāvu ēstuvēs.

Lai arī somi Ziemas karā krievus sasita nu jau teju 70 gadus atpakaļ, viņus te īpaši necieš, kā var noprast – jo īpaši vecā paaudze. To apliecina divi gadījumi – vienā mūsu mašīnu, kā pastāstīja mūsu „tutore”, noturēja par Krievijas auto (kā var neatšķirt zilo strīpiņu ar zvaigznītēm un valsts kodu?!) un pie veikala opis sāka lamāties; otrā līdzīgs opis sadzirdēja sev svešu valodu un arī sāka pielietot somu lamu vārdus (un tos mēs nedaudz pārzinām, jo lamāties svešā valodā parasti iemācās vispirms ).

Interesanti, ka no ārzemniekiem esmu redzējis daudzus auto ar Krievijas un Igaunijas numura zīmēm, taču vēl nevienu – ar Zviedrijas, Norvēģijas vai Latvijas (vienreiz gan biju ciemos pie latvieša Helsinkos, bet tas laikam īsti neskaitās).

Kā trešā grupa ir dažādas minoritātes – melnādainie no visām pasaules malām, turki, ķīnieši, indieši, japāņi, čigāni (tie, kurus oficiāli mēdz dēvēt par „romiem”), un arī latvieši…

Melnie šeit ir dažnedažādākie – daļa ir tādi, kas runā tikai angliski (tātad kaut kādi amerikāņi un līdzīgie), bet daļa jau iemācījušies somu valodu (dzīvo te gana ilgi). Vienu dienu gan piefiksēju, ka viens „melnais” pa telefonu runāja kaut kādā pavisam dīvainā savā valodā (varbūt kādas āfrikas valsts pārstāvis?). Arī mūsu māju kopā dzīvo daži tumšie. Katrā gadījumā melnādainos šeit neviens neievēro, nepievērš viņiem pastiprinātu uzmanību, neveido konfliktus un neuztver kā „tos tur – citādos”, kā to var vērot pie mums Latvijā.

Arī dažāda kalibra aziāti adaptējušies dzīvei šeit – runā somiski, sūta bērnus somu skolās, strādā somu darbu u.tml. Un viņiem arī neviens uzmanību īsti nepievērš…

Pamanīju arī, ka čigāni īpaši nekautrējas no savas „nācijas” īpatnībām – esmu redzējis vairākas sievietes, kas uzvelk uzkrītošu melni baltu kleitu ar paaugstinātu jostasvietu, saķemmē matus tikai tā, kā to darītu čigānu ome un dodas pilsētā ar visu savu taboru nopakaļ.

Par latviešiem Somijā īpaši daudz nezinu – esmu informēts, ka šeit dzīvojam mēs četri ( ), ka Helsinkos ir Mārtiņš (radiomodelists) un Jānis J (veterinārārsts). Gan jau ir vēl kāds – taču par viņiem neko nezinu.

Pēc wiki datiem ir arī igauņi, somāļi, vjetnamieši un daudzi citi – tādus gan neesmu atradis un ievērojis. Viss šis kultūru un nacionalitāšu sajaukums ir devis vismaz vienu labu īpašību – lai vai kur ietu ārzemnieks (veikals, banka, bibliotēka, apavu remonts…), viņam pretī stāvēs cilvēks, kurš vismaz nedaudz runās angliski, spāniski, vāciski vai citā populārā valodā.