Cerējāt jau, ka esmu pazudis un beidzis savu apmaiņas studiju rakstu sēriju? Nekā… Palikušas vēl 20 dienas, līdz dodos mājās, un vēl dažus rakstus uztaisīšu.
Šodien ir novembra pēdējā diena, un esmu nolēmis izbeigt sociālo eksperimentu „Reklāmas tornis”. Tiem, kas nav lietas kursā – no septembra sākuma krāju savā Somijas mazpilsētas pastkastītē atrastos reklāmas materiālus.
Šodien daudz maz pabeidzām teoriju. Viena meitene grupā visu liek kopā un tad jau drīzumā būs gatavs “gala ziņojums”. Patiesībā jau to teoriju labi gribot mēs būtu varējuši uztaisīt pāris dienās – neviens no muks īpašu piepūli projektā neielika šos mēnešus. Kopā sanāca kādas patsmit lapas, tuvu 20 laikam (rīt uzzināšu), nedomāju, ka tam vajadzēja vairāk nekā divus mēnešus. 
Somija, somi, blabla – no manis laikam pēdējā laikā neko citu nevar dzirdēt. Laikam beidzot laiks pastāstīt kāpēc es izvēlējos tieši šo vietu, nevis, piemēram, Franciju, Itāliju, Vāciju, Portugāli, Apvienoto Karalisti vai vēl sazin ko.
Esot ārzemēs (un ne „apstākļu spiests”*) ir daudz laika pārdomām, daudz laika filozofiskām idejām, kas varbūt šajā rakstā būs pārāk klišejiskas… Šodien latvieši, vismaz trīs no viņiem, Somijā svin Lavijas neatkarības proklamēšanas 91.gadadienu. Ziemeļos šī diena neatšķiras no citām dienām – atnākusī ziema pazudusi un ir pelēks novembris. Taču tomēr tā lika sajusties citādāk – īpašāk, līdzīgi kā tas bija 11.novembrī.
Jau kopš septembra universitātē biju piefiksējis vienu cilvēku. Tādu interesantu tēlu, kas ģērbjas kā studenti, uzvedas kā studenti, dara visu kopā ar studentiem… Biju savā galvā izprātojis, ka tas varētu būt kāds ilggadējais students, kam te vienkārši patīk, kam universitātes vide šķiet tuva u.tml. (nu kā Van Wilder)…
Šajā nedēļas nogalē pabiju pie pāris foršiem somiem (un Somijas latviešiem). Parunājām par dzīvi, par vietējo poliktiku, ikdienu. Ar Jāni parunājām par LLU, par ārzemnieka dzīvi Somijā, par dažādiem sīkumiem. Nākamnedēļ došos spēlēt basketbolu uz Helsinkiem. Savukārt Tomass mani pavadāja apkārt pa Helsinkiem, parādīja lietas un vietas, kuras tūrisma bukletos nerāda. Somijā tiešām ir forši. Viņi dzīvo pēc principa, ka kaut ko jādara tikai, ja to ir vērts darīt, nevis „pamēģināsim, paskatīsimies kā sanāks…”, un tas arī atspoguļojas dzīves kvalitātē.
Somijas dienvidi sagaidījuši savu pirmo normālo sniegu. Jāiet pēc karstvīna un jāuzbūvē kamīns istabas stūrī – tā, lai mīlīgi. :> Gribējās jau pabildēt vairāk, taču sāka putināt aizvien stiprāk un nekas jēdzīgs nesanāktu šā vai tā. Gan jau kādu citu dienu! Laika vēl daudz.
Dažiem radās jautājums, kā tad es šeit mazgāju drēbes. Lūk arī, šodien sniegšu atbildi – uz visu mūsu pagalmu (5 mājas, ap 60 dzīvokļu kopā (laikam)) ir viena veļas mazgātava. Nav mums nekādi stilīgie aparāti ar monētu mešanu, tiesa viss ir par brīvu.
Netālu no manām mājām ir viena idilliska somu daudzzīvokļu māju kopa. Beidzot saņēmos to nobildēt.
Otrdien bijām vest Sandru pie tetovētājas – latvietes, kas dzīvo Tamperē un apprecējusies ar somu. Viņa draugi bieži lido uz Rīgu (jo Ryanair biļetes, kā jau minēju, maksā kapeikas) un prasa – ko teikt latviešiem? Viņa atbilde* bija „mau*as roka” – tas latviski nozīmējot to pašu, ko somiski, respektīvi, „garšīgs ēdiens” (somiski: mau*as ruokaa).