Somijā vasara esot jūlijā un augustā. Rudens – no septembra līdz oktobrim vai novembrim. No novembra līdz februārim/martam iezīmējas ziema. Pavasarim paliek pārējie mēneši.
Bet nu… ziema Somijā, jo īpaši polārā loka reģionā un augstāk, esot viens no skaistākajiem gadalaikiem. Galvenokārt trīs iemeslu dēļ – sniegs (protams; un daudz, nevis kā pie mums…), ziemeļblāzma (zināma arī kā Aurora Borealis un Northern Lights), un „sudrabainie” mākoņi (angliski – Noctilucent Clouds).
Turpināsim par automašīnām manā miestā (iepriekšējais raksts). Daudz nerakstīšu, pārmaiņas pēc lai ir kaudzīte ar bildēm. Vaaaaaarbūt būs arī trešā daļa ierakstam.
Lai arī daudziem varētu šķist, ka ERASMUS apmaiņas studentu biežākā izklaide ir dzeršana, tā nebūt nav. Vismaz ne Somijā un vismaz ne man. Pirmkārt jau tā manā skatījumā nav pirmās nepieciešamības prece un otrkārt, alkohola cenas šajā valstī ir visai dārgas. Taču, lai kliedētu mītu par nenormālajām, cenām, šodien veicu cenu aptauju.
ERASMUS sniedz iespēju apmaiņas studentam ne tikai mācīties ārzemēs pēc citām tradīcijām un principiem, bet arī pilnvērtīgi izjust svešu kultūru (jo, būsim godīgi, pat nedēļu ilgā ceļojumā nevar pieredzēt to, ko izjūt ilgāku laiku atrodoties vienā valstī). Šovakar – par atšķirīgajām rasēm Somijas ikdienā.
Kad tu Rīgā pēdējo reizi redzēji melnādaino? Mulatu? Āzieti? Somijā šādi cilvēki ir ikdiena. Un, ne tikai pašos Helsinkos, Espoo vai Vantaa (principā – viena liela pilsēta bez robežām), bet arī nostāk no galvaspilsētas. Viņi dzīvo ne tikai Tamperē vai Turku, bet arī mazajās pilsētās, piemēram manā miestā Hyvinkaa.
Ja tev nav Finnish Social Security number, tu esi nulle. Tu nevari piereģistrēt nopirktu auto, tu nevari dabūt atlaižu karti veikalā, tu nevari pieslēgt internetu… Tāds ir Somijas sociālās drošības numura spēks. Par laimi internetu dabūt man izdevās. Taču ne bez problēmām.
Neatceros vai jau rakstīju, bet, ja arī tā, atkārtošos. Ja pastkastītei uz durtiņām rakstīts “Ei mainoksia”, tad tas to arī nozīmē – nemetiet reklāmmateriālus. Taču, ja šī uzraksta nav, tad var droši rēķināties, ka dažādas reklāmas un akciju paziņojumi nāks biezā slānī.
Somijā valdošajai atkritumu šķirošanai ķēros klāt jau pašā pirmajā ierakstā. Toreiz minēju, ka veikalos ir iespējams nodot plastmasas pudeles un skārda bundžas. Te nu lūk būs arī kāds video.
Ideja vienkārša -1,5 l kolas pudele maksā 1,99 EUR, bet, lai disciplinētu iedzīvotājus nodot pudeles un tādējādi tās nogādāt pārstrādei, pie cenas tiek pieskaitīti 0,4 EUR. Tos iespējams “dabūt atpakaļ” teju jebkurā veikalā.
Pietiek aizbraukt 400 kilometrus uz augšu, lai JAU būtu uzskatāmi redzamas izmaiņas apkārtējā vidē. Un ne tikai laikapstākļos vai cilvēkos, bet arī dabā. Lai arī Somijas daba nav nekas tik izcili fantastisks kā, piemēram Islandē vai Norvēģijā, arī šeit ir visnotaļ daudzas apbrīnojamas lietas. Tālāk pāris attēli ar klintīm, mežiem un ezeriem no iepriekšējiem ceļojumiem un pēdējām nedēļām.
Somu jaunskungi un jaunkundzes – jaunatne. Lai arī vienlaikus līdzīgi latviešiem, tomēr tik atšķirīgi. Šodien ar somu tutori Nooru parunājām par ikdienas un izklaides atšķirībām.
Galvenokārt trīs iemeslu dēļ – sniegs (protams; un daudz, nevis kā pie mums…), ziemeļblāzma (zināma arī kā Aurora Borealis un Northern Lights), un „sudrabainie” mākoņi (angliski – Noctilucent Clouds).
