Mūsdienu kultūrvide manā izpratnē vairāk ir “WTF?”, nevis “:o”, taču sava slinkuma pārvarēšanas dēļ, savas vārda dienas ieskandināšanas dēļ un savas vasaras aiziešanas atzīmēšanas vēlmes dēļ nolēmu izskriet cauri tādam pasākumam kā “Baltā nakts“. Gan jau visi par to būs dzirdējuši, lasījuši, redzējuši vai pat radījuši kaut daļu no tā visa. Domāju, ka turpmākais apraksts jāiedala divās kategorijās: “kas patika” un “ko nesapratu”. Sākšu ar pirmo.
Ja par pirmo vairāk vai mazāk viss būtu skaidrs, tad otrais laikam ir jāpaskaidro – no kosmosa stacijas Ventspils rajonā (jā, mums tur ir viens no labākajiem tāda veida radariem pasaulē ) uz Rīgu live straumē informāciju, kas digitālā/analogā (par to vēl sociķis un fizmats strīdas) formātā no kosmosa sasūc datus. Atsūtītus caur internetu, Rīgā šos datus pa fikso analizē un pārvērš nevis nesaprotamās diagrammās, nevis attēlos, bet gan skaņās. Dažādās interesantās un vienlaikus mistiskās skaņās, kuras modernās mākslas mīļotāji noteikti iekļautu savā klausāmo “dziesmu” kolekcijā. Klausīties kaut ko, kas līdz mums gaismas formātā ir nācis vairākus tūkstošus gaismas gadu, likās ļoti iespaidīgi!
Tāpat interesanta bija leļļu spēle Arkādija parkā, no kuras gan redzējām tikai nelielu daļiņu. Patīkami pārsteidza miers, kādu bija iespējams gūt Vērmanītī, klausoties SirugRos skaņās no viņu filmas.
Nesapratu uz AB dambja notiekošo – ne jauno megarežisoru īsfilmas, ne instalāciju “gaismas dārzs”, kas principā bija siltumnīcas formā sastellēti stikla gabali ar dažādām nejēdzīgām lietām (vai tukšu gaisu) iekšā. Līdzīga neizpratne radās arī par radošajām izdarībām Andrejsalā, pie Kongresu nama, Operas un Mazās Ģildes. Pieļauju gan iespēju, ka pie nesaprašanas lielā mērā ir notikuma izraušana no konteksta – atnācu, ieraudzīju, gāju tālāk; tiesa, citādāk rīkoties nebija iespējams, jo vēlējos pēc iespējas vairāk gūt no šī brauciena.
Taču ir arī trešā sadaļa – nepatika. Šeit ietilpst viss, kas saistīts ar organizēšanu (teiksim, kur ir pilsētas izstāžu zāle? Man kā nevietējam neko neizsaka Kungu iela 3 – adresi gan piefiksēju tikai tagad, mājās pārrodoties) un laikapstākļiem (varēja nelīt).
Kopumā POZITĪVI. Paldies par pēdējo kožļeni vārda dienā!
Vakar pirms iešanas gulēt atcerējos sarunu ar ceturtās klases matemātikas skolotāju Cielavas kundzi, kas man tolaik centās ieskaidrot, ka gadā ir 48 nedeļas. Tolaik es to nemācēju paskaidrot, bet zināju, ka ir 52 – biju to redzējis kalendārā, kas mums visu mūžu ir karājies pir tualetes durvīm acu augstumā (sēžot un “domājot”). Jā, kopš tā laika es esmu spītīgs un ilgi palieku pie sava.
Vasara atkāpjas. Ir rudens. Ļaudis klīst… Un mana mūzikas atskaņotāja dziesmu sarakstā pamazām tādus jautrus gabalus kā I’m From Barcelona – Treehouse & We’re From Barcelona nomaina liriskākie, nedaudz skumjākie Hooverphonic – Eden vai Joseph Arthur – Honey And The Moon. Vakaram piestāv. Piestāv pastaigām un mieram. Domām.
Šķiet, katrs vidusmēra valsts iedzīvotājs atradīs iemeslu, kādēļ viņam nepatīk Maxima. Man šis iemesls ir siera iefasēšana – tie dumiķi vienmēr (!!!) lipīgo cenas zīmi uzlipina uz pārtikas plēves savienošanās vietas, ka mājās nav iespējams sakarīgi atvērt/aizvērt iepakojumu (tas jāsaplēš un jāietin jaunā plēvē).
Rimi šādā ziņā ir daudz korektāki, bet viņu mārketinga dienests laikam izkāpis no laikiem, kad olimpiskajās spēlēs nepiedalījās sievietes un vīrieši TO darīja kaili – vakar piefiksēju, ka 90 (ja ne visi 95) procenti cenu veidojas pēc klasiskā “gandrīz apaļš” shēmojuma. Respektīvi, 0,79 Ls, 1,19 Ls, 1,99 – viss, kas ir gandrīz gandrīz nākamajā desmitā, bet vēl turās iepriekšējā. Tāds lēts “o, šitais maksā maz” līdzeklis, jo kapeikas aiz 10kapeikām jau lielākoties neskaita…
Pagaidām vēl Elvi turās līmenī – dārgāk, sortiments nosacīti mazāks, bet ir forši. Man patīk. Pagaidām…
Saka, ka garīgās slimības nepielīp. Taču tā nav tiesa! Tikko pa radio dzirdēju dziesmu, kurā šķita, ka dzied “I Like You So Much Better When You’re Lickin”. Patiesībā bija “I Like You So Much Better When You’re Naked” – neko daudz spožāki vārdi nav, bet ne tik piedauzīgi. Līdzīgi bija ar vēl vienu latviešu dziesmu, kur man izklausījās “Un enģelim ar mau*as seju”. Diemžēl patiesos vārdus neesmu atradis, bet tā kā tā skanēja arī pa Latvijas Radio 2, pieņemu, ka tur ielasmeita vārdos pieminēta nav.
Man patīk lidosta. Pēdējo dienu laikā tur ir būts vairākkārt. Iedvesmojoši un priecīgi. Ne tā kā lielveikalā, kur visi īgni gaida savu kārtu pie kases vai autobusa pieturā, kur omes pukojas par baložu pārbagātību ielās. Lidostā visi smaida un ir priecīgi. Noguruši no ceļošanas, bet lielākoties apmierināti. Ne velti šī vieta ir apzīmēta ar balto zīmi kā pilsēta – tā ir pilsēta, varbūt apmierinātākā valstī.
Un mums ir divas tējas no Vācijas. Mīlestībai. Un laimei.
Divas līdz trīs reizes mēnesī akvāriju lietas paliek ķēpīgas – to nākas iztīrīt, pārliet ūdeni un citādus ķūningus veikt. Šodien tīrīšanas procesā pamanīju katra akvārija mīļotāja ļaunāko murgu – manu 110 litru tanku par guļamistabu ir pārvērtušas ampulārijas, kuras nav varējušas pievaldīt savus dabīgos instinktus. Kādus 10 mazus ampulārēnus izmetu miskastē. Vot kāpēc šitie vairojas, bet smukās melnās molinēzijas ne, kaut pārdevēja teica, ka dzemdēs bez mitas?!
Man patīk ieskatīties dažādos forumos. Lai arī man vairāk nav Opelis, labprāt ieskatos Dieva pamestajā nostūrītī opel-blitz.lv, pie cilvēkiem, kam nav pilnīgi nekādas jūtas pret autobūvi kā tādu – vienmēr visiem kaut kādas problēmas, motors niķojas, salons pūst, blīvgumijas laiž garām un izpūtējs krīt nost. Forums kūsā un dzīvo! Tas man lika pasmaidīt, sirdij priekā atplaukt. Jo tagad es zinu – kādam vienmēr ies sliktāk nekā man.
) uz Rīgu live straumē informāciju, kas digitālā/analogā (par to vēl sociķis un fizmats strīdas) formātā no kosmosa sasūc datus. Atsūtītus caur internetu, Rīgā šos datus pa fikso analizē un pārvērš nevis nesaprotamās diagrammās, nevis attēlos, bet gan skaņās. Dažādās interesantās un vienlaikus mistiskās skaņās, kuras modernās mākslas mīļotāji noteikti iekļautu savā klausāmo “dziesmu” kolekcijā. Klausīties kaut ko, kas līdz mums gaismas formātā ir nācis vairākus tūkstošus gaismas gadu, likās ļoti iespaidīgi!
