Šorīt biju izstaigājis mazu gabaliņu ap māju, piefiksēju pirmos sniegpulkstenīšus. Pērn tādus pirmo reizi ieraudzīju 15. martā. Nu tad apsveicu visus ar pavasarīgā laika iesākšanos!
Šodien universitātē nācās saskarties ar interesantu citātu no Šmita kunga grāmatas par latviešu ticējumiem un paražām. Iesaku izlasīt un apdomāt vai maz kaut kas ir mainījies vairāk nekā 150 gadu gaitā!
“Nav pasaulē tādas tautas, kas no dabas būtu verdzīga un kalpīga, un tā pat arī latviešiem ir tieksme pēc brīvības un neatkarības, bet viņiem laikam trūkst enerģijas uzsākt šādu cīņu…
Uztaisīju sev vēlajām vakariņām tādu inčīgu produktu – karstmaizes. Maize, cīsiņi, siers, sildīts mikroviļņos, pārliets ar kečupu. Tāda nosacīti primitīva pica būtībā. 
Atcerējos kā senajos laikos sākumskolā tādu brīnumu varēja iegādāties par pusi no savas dienasnaudas (kaut kādā 5. un 6. klasē likme pieauga un tā bija vairs tikai 1/4 no kabatas naudas), respektīvi, par 25 santīmiem. Toreiz tie bija vēl lielāki 25 santīmi nekā tagad. Patiesībā tagad pat par 25 kapeikām es to drazu nepirktu. Lietu vērtības apjausma mainās ar laiku. :]
Jā, tikko atcerējos, ka tas bija laiks, kad visi viens otram dalīja anketas un par savu ideālo draudzeni sauca meiteni/puiku, kuram ir glīts rokraksts. Pēdējais bija ārprātā svarīgs! Principā iznāk, ka man bija jābūt par vecpuisi līdz mūža galam. Lab vien ir, ka tās vērtības izpratnes mainās.
Pēdējos 3-4 gadus iegājies tā, ka no NBA All Star Weekend mēdzu paskatīties visu, izņemot All Star Game. Noskatījos performances trīspunktos, veiklības spējās un dankos (aļa “ieciršanā no augšas”).
Mani visvairāk, kā jau liela auguma “basketbolistam”, interesē Slam Dunk konkurss. Šogad mani (un laikam jau pārējos) pārsteidza ārprātā labie Dvaita Hovarda (Dwight Howard) cirtieni pamata daļā, par ko iedeva maksimālos punktus, kā arī Rūdija Gaja (Rudy Gay) otrais danks. Finālā Hovarda izpildījumi arī bija graujoši – the best i’ve seen! Komentētājs pareizi sprieda, ka šis šovs nu ir back to basics!
Tiesa, jāatzīst, ka visas performances bija spēcīgas – pilnīgi prasās izpildīt vienu 15 nedēļu programmu, lai +40cm lēcienam dabūtu. Starp citu, par šo tēmu pukstot – reiz stadionā pie mājām sanāca spēlēt ar džeku, kurš kaut kādu tur astoņdesmito gadu ūberZvaigžņu spēli noskatījies 27 reizes (piezīme no malas – nu jau laikam vairāk). Mēs jau spriedām, ka pēdējās no tām bija palēninājumā, lai izdzīvotu ilgāk. :> Sick!
Dra atkal nokļuvuši manā uzmanības lokā (mhh, atkarība). :> Ja pērnā gada maija beigās tika sveikts miljonais vietnes jūzeris, tad kur līdz oktobrim pazuduši tie apmēram 200 tūkstoši? Atrunas par ID#1’000’000 un citas muļķības neintersē. :]
Prasījās uzrakstīt ko izcili riebīgu. Ja jau man pārmet nelojalitāti, kuras dēļ atlaiž pēc 2 gadu godīgas strādāšanas un portāla aizstāvēšanas daudzos iespējamajos veidos, nu tad, puikas, lai jums labi noiet, jo īpaši jaunajā projektā (© Drunk_Lizard). Visa kodols ir šis te. Nerunāsim par 100 tūkstošu apmeklētāju muļķībām, vai par Samsung lielīšanu caur puķēm (Lielā Z citāts: “Samsung ik pa mēnesi maksās un tās būs kapeikas“). Parunāsim par iedomāto varenību un deguna pārmērīgu pacelšanu.
F*kin dubajieši atkal izceļ un prezentē jaunāko next big thing. Izskatās tik pat eleganti kā mākslīgās salas, kā Burj Dubai vai kā Burj Al Arab. Apbrīnojama pilsēta (precīzi laikam to saukt par “emirātu”)…
Sīkāk par tiltu var mēģināt izlasīt (un apskatīties vairāk bildītes) @ io9 vai Gizmodo.
Pie Džerija (manas asociācijas – “ūdenspīpju vīrs“) atradu interesantu rakstu par WWF projektu “Ekoloģiskā Pēda“. Atbildotuz 15 jautājumiem var nosakaidrot cik lielu pēdu (nospiedumu) tu ar savu ikdienas rīcību atstāj uz zemes un cik reizes lielāku (vai mazāku) zemi vajadzētu, ja visi būtu kā tu.
