Par Straupi un internetu laukos :)

Kā izrādās, šī visnotaļ zināmā vieta nav pilsētas godā – tiesības tai atņemtas jau 17. gadsimtā. Ginta jaunskungs izraka, ka arī LTC internetu tur nevar ievilkt. Pats skumjākais, ka puse Latvijas mazo miestiņu ir tādā statusā, tajā pat laikā LTC progresīvi attīsta Pro mDSL lielajās pilsētās. Tajā pat laikā LMT tik pāris gadus atpakaļ uzstāda torni, lai arī Tērvetē (nozīmīgs tūrisma centrs) varētu piezvanīt.

Mazliet atgādina kādu “labestības” akciju, kuras ietvaros ziedos tehniku bērnu namiem, kuriem jau ir attiecīgā tehnika. A ko darīt pārējiem? Gaidīt nākamos Ziemassvētkus? Gaidīt pilngadību un pirkt savu izsapņoto mantiņu? Sviests un sava labuma gūšana, nemaz nedomājot par dzīves uzlabošanu. Gan no LTC, gan no mob.sak. nodrošinātājiem, gan no ZSV akciju autoriem.

…

Gada pēdējā diena klāt, pēdējās stundiņa klāt, laimīgu un tādā garā… Jākātad… A kas mainās? Cipariņš? Kāpēc nākamo jāvēl laimīgu? Šitais tāds nav bijis?

CSDD izcēlās

Ir redzētas daudzas dīvainības, piemēram, automātiskais sniega piku veidotājs vai tehniski sarežģīts kokteiļu veidotājs, taču mūsu Latvijas pieredze dīvainību radīšanā, šķiet, ir unikāla. Un nav jau runa par trīs brāļiem, gaismas tīklu vai Dienvidu tiltu…

Viss ir pavisam vienkārši, tādēļ sāksim ar ieskatu vēsturē. Sensenos laikos Lattelecom sistēma tika veidota pēc principa, ka katram reģionam ir attiecīgs tālruņa numura sākums (piemēram, Purvciemam „75…” vai centram „72…”), pilnīgi nerēķinoties ar to, vai attiecīgajā reģionā dzīvo 200 vai 20 tūkstoši patērētāju. Tādējādi radās paradokss, ka Jelgavas „30…” aptrūkās, tajā pat laikā Dobeles „37…” pāri palika atliektiem galiem.

Protams, tad vēl nāca Zelta Zivtiņas tipa kartes, kuras katrs sevi cienošs tīnis reizi pusgadā nomainīja. Rezultātā dažādas neapdomības dēļ nācās pāriet uz 8 zīmju numerāciju. Iemesls – 2,5 miljoni Latvijas iedzīvotāju nespēja sadalīt 10 miljonus tālruņa numuru kombināciju.

Un nu mums ir līdzīgs paradokss. No nākamā gada tikšot ieviests jauns auto numura zīmju standarts, kāds jau kopš sākta gala piekopts Lietuvā, Igaunijā un citur Skandināvijā – 3+3 jeb „BU RT IŅŠ – cip ar iņš” (piemēram, BRG-624). Kamdēļ? Pateicoties „numuru trūkumam”. Precīzāk, pateicoties „labo numuru” trūkumam (2+1 vai 2+2). Kā vairumam saprotams, visi šie 2+2 vai 2+1 tiek izdalīti CSDD darbinieku paziņām un viņiem pašiem. Tā piemēram, pāris nedēļas atpakaļ izdalīta pēdējā 2+2 kaudze (VU vai kaut kas uz to pusi), kaut arī standarta numuru sistēmā joprojām Gx tiek dalīts (OK, varbūt tagad Hx).

Iedziļinoties faktos, man sanāca tā: vienā numura sērijā ietilpst +/- 20 zīmju kombinācijas (AA, AE, GT, SV u.t.t.), kas nozīmē apmēram 200 tūkstošus pieejamo numuru no Ax sērijas vien. Protams, šeit var atskaitīt AA (Saeima by default) vai citās sērijās LA (Latvijas Armija), kā arī RD (Rīgas Dome) un tamlīdzīgos, kas gan no 200 tūkstošiem vienas sērijas ietvaros atņem sliktākajā gadījumā apmēram 10 tūkstošus numuru.

Interesants fakts, ka uz 2007. gada 1. janvāri Latvijā bija reģistrēti 1’062’935 transportlīdzekļi, no kuriem apmēram 1/10 daļa visticamāk vai nu nav aktīvi (nebrauc vispār), vai nu ir mopēdi, moči, puspiekabes un piekabes, kurām numura zīmju sistēma ir atšķirīga, respektīvi, „BURTS – ci pa ri ņš”. Tādējādi izriet, ka ar apmēram 6 numuru sērijām būtu pietiekami visa valsts transporta apzīmogošanai. Man ir Ex, tētim Fx, mammai un vectētiņam Gx… Jau sešsimt tūkstoši teorijā ir izdalīti…

Tā vien šķiet, ka otra labākā valsts iestāde tomēr ir pārlieku sasmērēta un man diemžēl nāksies savā īpašumā gaidīt „braļukas” variantu. Toties kas zina – varbūt AAA1 dabūšu…

Lielceļu Bruņinieks atgriežas

Manā bērnībā viens no mīļākajiem seriāliem (uzreiz aiz X-Lietām un Beverlīhilzas, no kurām otrajai es nesapratu jēgu) bija Lielceļu bruņinieks, jeb „Knight Rider” ar vareno vācu muižkungu Miču Bukanonu Deividu Haselhofu galvenajā – Maikla lomā. Tieši kamdēļ manu sirdi iepriecināja šodienas ziņa, ka episkais stāsts atgriežas filmas formā – iespējams ar to pašu vareno Maklu Naitu, taču ar citiem blakuspersonāžiem, citu stāstu, un citu visuvareno auto.

Pēdējais arī mani satrauc visvairāk – uzskatu, ka no Lielceļu Bruņinieka auras vairs nepaliks teju nekas, jo klasiskais Pontiac Trans Am (katra maza bērna sapnis) aizvietots ar zvērīgo Ford Mustang Shelby GT500R, ko radījis vīrs ar nenormālu tieksmi mazās mašīnas ielikt milzu motorus. Visticamāk jau arī vecā labā pēc naftalīna smirdošā (vienmēr esmu vēlējies šo frāzi pateikt) datora balss mašīnā Viljama Denielsa (iedomājieties to šoku, kad bērns saprot, ka skolotājs Fenijs no „Boy Meets World” ir auto) izpildījumā visticamāk seriālā nebūs dzirdama…

Sveiciens atpakaļ!

Nu tad beidzot esmu atpakaļ, daudz patstāvīgāks, jaunā kvalitātē, jaunā interneta vietnē uz jauna servera (milzu paldies JohnyK par iespēju izmantot nelielu vietiņu!), kas nepievils.

lai nebūtu sausi, īsumā pastāstīšu par savu migrāciju: klab.lv -> vestule.lv -> viedoklis.lv. Pirmais bija klab.lv, kas, lai arī interesants pasākums, tomēr nepiedāvāja nekādu īpašās kostumizēšanas iespēju, kā dēļ pārvācos uz vestule.lv privāto vietni. Tiesa, daža laba rīcībnespējas dēļ domēns zaudēja savu funkcionētspēju un nu esmu atdzimis jaunā kvalitātē un ar jaunām idejām šeit – savā lapā viedoklis.eu.

Joprojām daudz jāstrādā pie vietas iekārtošanas, varbūt arī latviskošanas. Reizēm noder. Tā kā pagaidām lūgums nepārmest par nepareizu emuāra uzvedību.

Tēmas gan tās pašas vecās – savs viedoklis par visu apkārt esošo, kas teju nekad nesaskan ar saprātīgo pasaules pusi. Galu galā: “Make sure you have a different opinion and people will talk about you!”

Arlabunakti!